Aktīvs dzīvesveids

Neaktīvs dzīvesveids ir akūta problēma visā pasaulē: katrs ceturtais planētas iedzīvotājs ir mazkustīgs, un pusaudžu vidū šis rādītājs sasniedz 80%! Nepietiekama fiziskā aktivitāte palielina iespēju saslimt ar koronāro sirds slimību, otrā tipa cukura diabētu, taisnās zarnas un krūts vēzi par 15-20%, kā arī veicina kaulu trauslumu senioru vecumā. Kā rāda sporta zīmola 4F pētījums, vairāk nekā puse (56%) Latvijas iedzīvotāju pat nezina, ko nozīmē “regulāra fiziskā aktivitāte” un cik daudz laika tai ir jāvelta.

“Aktivitāte” nav treniņa sinonīms. Fiziskā aktivitāte ir gan parasta pastaiga, gan brauciens ar riteni, gan peldēšana, gan aktīvās spēles. Mērenas fiziskās aktivitātes laikā nedaudz paātrinās elpošana, sirdsdarbība, un parādās karstuma sajūta  — ja šo pazīmju nav, slodzi par mērenu uzskatīt nevar.

Tātad neaktīvs dzīvesveids nozīmē, ka cilvēks ne tikai netrenējas, bet arī nekustās vispār. Šāds dzīvesveids atstāj negatīvas sekas uz veselību. Zema fiziskā aktivitāte nozīmē, ka cilvēks trenējas mazāk kā 150 minūtes nedēļa — tas ir viennozīmīgi labāk nekā treniņu neesamība, taču nav pietiekami, lai uzturētu labu veselību. Vidējā fiziskā aktivitāte ir no 150 līdz 300 minūtēm nedēļā, un tā būtiski paaugstina veselības radītājus. Augsta fiziskā aktivitāte paredz treniņus, ilgākus kā 300 minūtes nedēļā — un, lai nekaitētu organismam ar šādu slodzi, ieteicams konsultēties ar ārstu. Arī vecākā gadagājuma cilvēkiem, vecākiem par 65 gadiem, ieteicams turēt sevi tonusā un būt aktīviem no 150 līdz 300 minūtēm nedēļā, turklāt, orientējoties tieši uz 300 minūtēm.

Vairāk skatīt šeit: